Galvenā navigācija

Darbības modelis MI pamatā veidotai izstrādei

Programmatūras radīšana kļūst lētāka, dodot priekšrocības organizācijām, kas spēj pieņemt labākus lēmumus un droši pārbaudīt rezultātus.

Svarīgākais vadītājiem

  • MI samazinot programmatūras radīšanas izmaksas, konkurences priekšrocību iegūšanai jāmaina darbības modelis. Organizācijām, kas pārveido komandu darbu, nevis tikai ievieš MI asistentus, ir lielākas izredzes gūt noturīgus ieguvumus.

  • MI pamatā veidotai izstrādei vajag divas papildinošas spējas: lietotņu komandas ar ciešu saikni ar klientiem un problēmām, kā arī platformu jeb „izpildes ietvaru” komandas, kas nodrošina kopīgu kontekstu, drošības ierobežojumus, novērtēšanu un pārvaldību cilvēku un MI aģentu drošam darbam plašā mērogā.

  • Tehnoloģiju vadības uzsvars pāriet no izstrādes jaudas pārvaldības uz izstrādes sistēmas veidošanu. Vadītājiem skaidri jāizlemj četri jautājumi: par ko atbild lietotņu komandas, kāds konteksts un kontroles ir kopīgas, kur aģentiem vajag cilvēka apstiprinājumu un kā mērīs pārbaudītas atziņas un vērtību klientiem.

Vecajā modelī galvenais ierobežojums bija īstenošanas jauda

Liela daļa mūsdienu izstrādes prakses tapa laikā, kad programmatūras radīšana bija dārga. Darba organizācijas pamatjautājums bija: kā vairāk komandu var piegādāt vairāk programmatūras ar prognozējamākiem rezultātiem? Šis pieņēmums noteica komandu struktūru, platformu finansējumu un izstrādes mērījumus. Mēroga palielināšana bieži nozīmēja vairāk darbinieku, bet panākumus parasti izteica ar sistēmā paveiktā darba apjomu.

MI maina šo pieņēmumu. Mūsuprāt, MI pamatā veidota izstrāde nav tradicionāla izstrāde ar labākiem rīkiem. Tai vajag citu darbības modeli: mazākas lietotņu komandas, kas labi pārzina klientu problēmas un saņem platformu jeb „izpildes ietvaru” komandu atbalstu. Ar „izpildes ietvaru” saprotam kontrolētu darba vidi, kas cilvēkiem un aģentiem sniedz kontekstu, rīkus, atļaujas, atgriezenisko saiti un robežas, kas vajadzīgas drošai MI izmantošanai plašā mērogā.

Tehnoloģiju un datu vadītājiem tas ir būtiski, jo individuāls ražīguma kāpums vien nenodrošinās drošu MI ieviešanu visā organizācijā. Bez apzināti veidota darbības modeļa komandas riskē ar sadrumstalotiem rīkiem, dublētiem risinājumiem, neskaidru atbildību, nekontrolētu datu atklāšanu un nevienmērīgu kvalitāti.

Uzņēmumiem jautājums „Kā palīdzēt izstrādātājiem izmantot MI?” jāaizstāj ar „Kā pārveidot izstrādes sistēmu, lai cilvēki un aģenti varētu droši radīt vērtību visa uzņēmuma mērogā?”

Radīšanai kļūstot lētākai, lēmumi kļūst svarīgāki

MI ļauj izstrādātājiem izpētīt vairāk ideju, ātrāk veidot prototipus un pārbaudīt vairāk pieeju. Taču lielāks darba apjoms automātiski nerada lielāku vērtību. Bez labas spriestspējas, atbilstoša konteksta un efektīvas novērtēšanas darba apjoms var augt ātrāk, nekā organizācija spēj izlemt, kam uzticēties, ko ieviest un no kā mācīties.

MI var samazināt koda ģenerēšanas un eksperimentu izmaksas. Vai tas samazina programmatūras kopējās izmaksas, nosaka darbs, kas vēl vajadzīgs tās pārbaudei, integrēšanai, darbināšanai, uzturēšanai un pārstrādei.

Paredzam, ka priekšrocības izstrādē arvien vairāk noteiks četras spējas:

  • Izlemt, ko un kā veidot un kā dokumentēt šīs izvēles.

  • Balstīt cilvēku un MI sistēmu darbu atbilstošās organizācijas zināšanās.

  • Droši paplašināt darbību ar kopīgām platformām, kontrolēm un novērtēšanu.

  • Veidot arhitektūru, kas ļauj iekļaut jaunus rīkus un komponentus bez atkārtotiem traucējumiem.

Radīt rezultātus kļūst vieglāk, tāpēc izšķiroša kļūst spēja palielināt paveiktā darba atdevi: izvēlēties vajadzīgo darbu, balstīt to kontekstā, pārbaudīt, vai risinājums darbojas, un zināt, ko neieviest.

Eksperimentiem kļūstot lētākiem, pieaug arī lēmumu dokumentēšanas vērtība. Organizācijām jāzina, kas izmēģināts, kas nav izdevies, kas apgūts un kāpēc izvēlēts viens ceļš, nevis cits.

Izstrādes sistēmām jāveicina ātra pārbaude, droša iterācija un dokumentētas atziņas, nevis tikai piegādes ātrums. Tas maina gan izstrādātāja lomu, gan viņa komandu.

Izstrādātāji koordinē lielāku sistēmas daļu

Izstrādātājiem tā drīzāk ir pāreja uz topošā risinājuma veidošanu, novērtēšanu un koordinēšanu, nevis atteikšanās no tā radīšanas.

MI ģenerēta programmatūra neatceļ vajadzību pēc izstrādātājiem. Tā palielina to cilvēku nozīmi, kuri izprot sistēmas ierobežojumus, definē saskarnes, veido novērtējumus un koordinē cilvēku un aģentu darbu. Izstrādātāji ar dziļām tehniskām zināšanām, spriestspēju, produkta izpratni un novērtēšanas prasmēm bieži radīs vairāk vērtības nekā tie, kuri tikai īsteno atsevišķus komponentus.

MI stiprina produkta un izstrādes kopīgo mācīšanās ciklu

Agrāk produktu komandas izlēma, ko veidot, bet izstrādes komandas noteica, kā to paveikt. Tagad daudzās organizācijās produktu vadība, dizains un izstrāde darbojas kopā. MI īpašais pienesums ir pārmaiņas pašā komandā: lētāki prototipi ļauj vienā ciklā pāriet no problēmas formulēšanas līdz idejas īstenošanai un novērtēšanai. Komandas var pārbaudīt vairāk variantu, agrāk atmest vājas idejas un tālāk virzīt pārbaudītās idejas līdz produkcijas videi.

Tas dod priekšrocības mazām, starpfunkcionālām komandām, kurās produktu, dizaina, izstrādes un nozares speciālisti darbojas vienā mācīšanās ciklā. Produkta un tehnisko lēmumu pieņemšana nesaplūst vienā lomā, taču tām jābūt ciešāk saistītām. Produktu vadītājiem vajag pietiekamas tehniskās zināšanas, lai veidotu prototipus un novērtētu variantus. Izstrādātājiem vajag pietiekamu klientu un biznesa kontekstu, lai formulētu problēmu, nevis tikai īstenotu iepriekš noteiktu atbildi.

Organizācijas konteksts kļūst par stratēģisku aktīvu

Izstrādes organizācijas tradicionāli uzskatījušas kodu par galveno aktīvu. Kodu kļūstot vieglāk ģenerēt, lielāka paliekošā vērtība ir tā kontekstā: nozares zināšanās, klientu izpratnē, darbības pieredzē, pašu datos, novērtēšanas datu kopās, mašīnlasāmos noteikumos un arhitektūras lēmumu vēsturē, kas izskaidro sistēmu darbību.

Koda bāzu nozīmi daļēji nosaka tajās ietvertās grūti iegūtās zināšanas par biznesu un klientiem. MI maina koda radīšanai vajadzīgo darbu, taču neatceļ pūles, kas vajadzīgas šo zināšanu iegūšanai. Tāpēc organizācijām jāraugās tālāk par koda apjomu un jāiegulda aktīvos ar augošu vērtību: labi pārvaldītos pašu datos, lietojamās zināšanu sistēmās, dziļā klientu izpratnē un skaidros lēmumu ierakstos.

IT un datu vadītājiem tas nozīmē, ka informācijas arhitektūra un datu pārvaldība ir izstrādes snieguma centrā. MI aģenti var izmantot tikai kontekstu, kuram tiem ir atļauta piekļuve un kuru tie spēj interpretēt. Tādēļ sadrumstalotas zināšanas, neskaidra atbildība par datiem un nekonsekventas atļaujas kļūst par izstrādes ierobežojumiem, ne tikai informācijas pārvaldības problēmām.

Kad konteksts kļūst par produkcijas sistēmas daļu, tas vairs nevar palikt pasīva dokumentācija. Tas kļūst par platformas nodrošinātu iespēju.

Federēta MI izstrāde: autonomas komandas, kopīgas kontroles

Kad konteksts, novērtēšana un pārvaldība kļūst par produkcijas sistēmas daļu, MI izstrādi nevar pilnībā atstāt atsevišķu komandu ziņā. Taču to nedrīkst centralizēt tik ļoti, ka komandas zaudē saikni ar reālajām klientu problēmām.

Federēts modelis līdzsvaro šīs vajadzības. Autonomās lietotņu komandas saglabā ciešu saikni ar problēmu. Šīs komandas var paļauties uz kopīgām platformu un izpildes ietvaru iespējām: atkārtoti izmantojamiem rīkiem, kontrolētu piekļuvi kontekstam, novērtēšanas paraugiem, atļaujām un pārvaldību. Federētais modelis darbojas tikai tad, ja atbildība ir skaidra. Lietotņu komandas atbild par darbplūsmu un tās rezultātu. Izpildes ietvaru komandas nodrošina kopīgas iespējas drošam darbam. Risku, drošības un pārvaldības funkcijas saglabā neatkarīgu uzraudzību.

Lietotņu komandām un nozares ekspertiem jānosaka uzdevumam specifiskie novērtēšanas piemēri un pieņemšanas slieksnis. Izpildes ietvara komandai jānodrošina novērtēšanas infrastruktūra, kopīgas kontroles un pārskati, lai novērtēšana notiktu konsekventi.

Joma

Lietotnes komanda

Izpildes ietvara grupa

Riski, drošība un pārvaldība

Produkts un rezultāts

Izvēlas problēmu, darbplūsmu, lietotāja pieredzi un panākumu rādītājus; atbild par klientu un biznesa rezultātu

Piedāvā atkārtoti lietojamus paraugus, rīkus un telemetriju

Nosaka ierobežojumus, ja lietojuma scenārijs rada būtisku risku

Konteksts un piekļuve

Nosaka darbplūsmai vajadzīgo informāciju un darbības

Nodrošina konteksta saskarnes, aģenta identitāti un rīku atļaujas

Apstiprina piekļuvi sensitīviem datiem un kontroles robežas

Novērtēšana un laidiens

Nosaka pieņemšanas kritērijus un pārskata rezultātus

Uztur novērtēšanas kopas, audita žurnālus un apstiprinātus izvietošanas ceļus

Apstiprina augsta riska lietojumus, izņēmumus un būtiskas izmaiņas

Finansējums un atbildība

Saņem finansējumu un atbild par lietotnes rezultātu

To finansē kā kopīgu resursu. Vērtē atkārtotu izmantošanu, aptvērumu un laiku līdz drošai palaišanai produkcijā

Atbild par neatkarīgu uzraudzību un kontroles lēmumiem

Darba ritms un mācīšanās

Ar nozares ekspertiem cikliski pilnveido. Vērtē rezultātus, lēmumu maiņu un incidentus

Pārvērš atziņas jaunos testos, kontrolēs un atkārtoti izmantojamās iespējās

Pārskata incidentus un izmaiņas saskaņotos apstiprināšanas posmos

Tas maina arī vadītāju skatījumu uz komandu lielumu. Mazākas komandas, kas rada vairāk programmatūras, nav pašmērķis. Mērķis ir izmantot cilvēku spriestspēju tur, kur tā rada visvairāk vērtības: lietotņu komandās, kas labi pārzina problēmu, un kopīgo iespēju nodrošināšanā, lai šīs komandas varētu strādāt ātri, nezaudējot kontroli.

Platforma kļūst par cilvēku un aģentu izpildes ietvaru

Lietotņu komandām sarūkot un vairāk izmantojot MI, organizācijām jāstiprina kopīgās iespējas drošai un konsekventai izstrādei ar skaidru atbildību.

Platformu izstrāde tradicionāli ir vērsta uz izstrādātāju ražīgumu, par galvenajiem lietotājiem uzskatot cilvēkus. MI pamatā veidotai platformai jāatbalsta gan cilvēki, gan aģenti.

Aģents izstrādātāju platformu izmanto citādi nekā cilvēks. Tam vajag mašīnai pieejamas instrukcijas un rīkus, skaidras atļaujas un uzticamus darba novērtēšanas veidus. Izpildes ietvaram jāaptver arī novērojamība, drošība, atbilstība un zināšanu pārvaldība. Tā mērķis ir padarīt autonomiju lietderīgu, nosakot tai skaidras, īstenojamas robežas.

Piemērs: MI atbalstīta klientu apkalpošana regulētā bankā

Aplūkosim banku, kas ievieš MI atbalstītu darbplūsmu karšu darījumu apstrīdēšanas pieprasījumiem. Lietotnes komanda sāk ar šauru uzdevumu: klasificēt lietu, atrast piemērojamos noteikumus un sagatavot atbildi atbalsta darbiniekam. Tā atbild par darbplūsmu, lietotāja pieredzi, lietas tālākas nodošanas sliekšņiem un panākumu rādītājiem. Tā nenosaka regulatīvās prasības un nepiešķir aģentam jaunas atļaujas.

Šajā piemērā aģenti varētu palīdzēt īstenot risinājumu, veikt uzdevumam specifiskus testus un sagatavot laidienu. Izvietošanu produkcijas vidē joprojām apstiprinātu cilvēki, bet darbības rezultāti palīdzētu plānot nākamo novērtēšanas un izstrādes kārtu. Izpildlaika kontrole ir nodalīta: klientu atbalsta aģentam jāizmanto tikai apstiprināti rīki un dati, ievērojot atļaujas un lietu tālākas nodošanas kārtību.

  • Konteksts: aģentam pieejama izskatāmā lieta, klienta datu minimums lietas atrisināšanai, apstiprinātas produktu un sūdzību procedūras un mašīnlasāmi nodošanas noteikumi. Tas nevar piekļūt neapstrādātiem maksājumu akreditācijas datiem vai nesaistītiem klientu ierakstiem, nedz rakstīt lietu pārvaldības sistēmā.

  • Novērtēšana: pirms laidiena jāiztur pārbaudes ar reprezentatīvām vēsturiskām lietām un ekspertu marķētiem robežgadījumiem. Jāpārbauda klasifikācijas precizitāte, noteikumu ievērošana, pamatota atturēšanās no atbildes, personas datu noplūde un sūdzību vai finansiāli sensitīvu lietu nodošana tālāk.

  • Apstiprināšana: par produkta lēmumu atbild lietotnes komanda. Risku, drošības un atbilstības speciālisti apstiprina datu piekļuvi, noteikumu piesaisti un izvietošanas ceļu. Atbalsta darbinieks apstiprina katru nosūtāmo ziņojumu; lēmumi, kas skar klienta naudu vai tiesības, paliek ārpus aģenta autonomijas.

  • Izpildes ietvara žurnāls: ikreiz fiksē aģenta identitāti, modeļa versiju, iegūto kontekstu un avotus, rīku izsaukumus, noteikumu pārbaudes, vērtējumu rezultātus, cilvēku labojumus, lēmumu maiņu un incidentus. No tā, kas darbojas, komanda veido atkārtoti lietojamas konteksta saskarnes, testpiemērus, atļauju veidnes un atļautus izvietošanas ceļus. Kļūmes un lēmumu maiņa rosina jaunus testus un darbplūsmas uzlabojumus.

Tas parāda, kā piešķirt aģentam “dot” rīcības brīvību tikai ar apstiprinātu kontekstu un rīkiem, katrā būtiskajā kontroles punktā iegūstot pārskatāmus un atkārtoti izmantojamus pierādījumus. Par būtiskajiem lēmumiem joprojām atbild cilvēki. Ar laiku banka var izmantot reālas lietas – aģenta panākumus, cilvēku iejaukšanos un kļūmes –, lai uzlabotu darbplūsmu un lemtu par aģenta pilnvaru paplašināšanu. Tā praksē izskatās ierobežota autonomija un pārbaudītu atziņu iegūšana.

Šis pienākumu sadalījums redzams izpildes ietvara komandu pārvaldītajās sistēmās un kontrolēs. Tās var atbildēt par:

  • Aģenta identitāte: pakalpojumu identitāšu piešķiršana, atbildīgo un vides reģistrēšana, katra aģenta izmantoto modeļu, uzvedņu un rīku versiju uzskaite.

  • Rīku atļaujas: lasīšanas un rakstīšanas tvērums, datu piekļuves robežas, biežuma limiti, apstiprināšanas posmi un darbību liegums pēc noklusējuma.

  • Konteksta saskarnes: piekļuve apstiprinātām zināšanām un datiem ar versētām saskarnēm, kas ievēro atļaujas un skaidri norāda izcelsmi un aktualitāti.

  • Novērtēšanas kopas: reprezentatīvu piemēru, robežgadījumu, drošuma un drošības testu, regresijas testu un laidiena sliekšņu uzturēšana.

  • Audita žurnāli un novērojamība: aģenta identitātes, iegūtā konteksta, rīku izsaukumu, rezultātu, apstiprinājumu, cilvēku mainīto lēmumu, kļūmju un incidentu uzskaite, pienācīgi pārvaldot glabāšanu un piekļuvi.

  • Apstiprināta izvietošana: izmēģinājuma vidē, ēnrežīmā, pa posmiem un produkcijā. Visur ir automātiskas pārbaudes, izmaiņu atsaukšana un kontrole.

Izpildes ietvara komanda nav jauns nosaukums visām esošajām platformas funkcijām. Mašīnmācīšanās ekspluatācijas, drošības, pārvaldības un platformu komandām saglabājas savi pienākumi. Izpildes ietvara komanda sasaista šīs kontroles ar MI darbplūsmu izstrādi un darbināšanu: atļaujas un apstiprināšanu — ar noteikumiem, pārvaldītas saskarnes — ar kontekstu, testu kopas — ar novērtēšanu, bet žurnāli ļauj auditēt un atkārtoti izmantot aģenta darbības.

MI pamatā veidotas izstrādes darbības modeļa shēma, kurā lietotņu komandas atbalsta kopīga platforma un izpildes ietvars.

Jāmaina personāla politika, vadība un rādītāji

Ja izstrādes darbs dalās lietotņu izstrādē un kopīgā atbalsta nodrošināšanā, attiecīgi jāmaina personāla politika, vadība un mērījumi.

Lietotņu komandām vajag spriestspēju produkta, izstrādes un nozares jautājumos un problēmas izpratni. Platformu un izpildes ietvaru komandām vajag cilvēkus, kas spēj veidot un uzturēt kopīgu vidi cilvēku un aģentu darbam plašā mērogā.

Tehnoloģiju vadītāji kļūst par izstrādes sistēmas veidotājiem

Tehnoloģiju, datu un IT vadītāju izaicinājums ir izlemt, ko nodrošināt centralizēti un ko atstāt atsevišķām komandām.

Lietotņu komandām vajag brīvību strādāt ātri un ciešā saiknē ar klientiem. Tām nebūtu no jauna jāveido droša datu piekļuve, novērojamība, novērtēšana un pārvaldība.

MI pamatā veidotā organizācijā tehnoloģiju vadītājiem daļa uzmanības jāpārvirza no izstrādes jaudas pārvaldības uz izstrādes sistēmas veidošanu. Tas ietver:

  • atlasi un izaugsmi, uzsverot spriestspēju un lēmumu kvalitāti;

  • ieguldījumus kopīgās MI platformās, testos, drošības robežās, atļautos ceļos, zināšanu plūsmās un piekļuves modeļos;

  • darbības robežu noteikšanu aģentiem, cilvēkiem un kopīgām darbplūsmām;

  • mērīt validētas atziņas, uzticamību, ietekmi uz klientu, drošu atkārtotu lietošanu;

  • pietiekamu iedziļināšanos tehnoloģijās, lai saprastu, kur MI patiešām maina izstrādes ekonomiku.

Labi izveidota sistēma palīdz komandām piekļūt vajadzīgajam kontekstam, pārbaudīt MI radīto, atkārtoti izmantot pārbaudītus risinājumus un saprast, kad vajag cilvēka apstiprinājumu.

Pašreizējie izstrādes rādītāji rāda tikai daļu ainas

Daudzi izstrādes rādītāji tapa laikā, kad programmatūras radīšana bija būtisks ierobežojums. Izstrādes temps, stāstu punkti, caurlaidspēja un izvietošanas biežums joprojām sniedz noderīgus signālus, taču atsevišķi kļūst mazāk informatīvi, jo MI mazina programmatūras radīšanai vajadzīgo darbu.

Komanda var ģenerēt vairāk koda un veikt vairāk eksperimentu, tomēr pieņemt sliktus lēmumus, nevajadzīgi sarežģīt sistēmu vai vairot risku.

Tāpēc tehnoloģiju vadītājiem nepietiek zināt, cik daudz programmatūras top vai cik plaši izmanto MI rīkus. Jāsaprot, vai MI palīdz organizācijai ātrāk mācīties, uzlabot klientu rezultātus un uzticami darboties noteiktajās robežās.

Lietotņu komandām noderīgi rādītāji var būt:

  • laiks līdz atziņu pārbaudei;

  • klientu rezultātu uzlabojums;

  • radītā biznesa vērtība;

  • lietošana un uzvedības maiņa; un

  • to eksperimentu īpatsvars, kas ļauj pieņemt pamatotus lēmumus.

Laikam līdz pārbaudītām atziņām jāaptver viss periods no eksperimenta sākuma līdz lēmumam pietiekamu pierādījumu iegūšanai. Ja komanda sāk pirmdien, izvieto trešdien un pamatotu lēmumu pieņem piektdien, tās mācīšanās cikls ir viena nedēļa, nevis divu dienu izstrādes cikls.

Platformu un izpildes ietvaru komandām var noderēt, piemēram:

  • atļauto MI pieeju izmantošana;

  • novērtēšanas aptvērums un efektivitāte;

  • MI incidenti un pārstrāde;

  • no idejas līdz drošai palaišanai;

  • aģenta darbību novērojamība; un

  • gatavība auditam un atbilstībai.

Izmaksu rādītājos katram veiksmīgam rezultātam jāiekļauj modeļa izmantošana, cilvēku pārbaudes, neveiksmīgi mēģinājumi, pārstrāde un darbības atbalsts.

Arī šiem rādītājiem vajag skaidras definīcijas, sākumvērtības un novērtēšanas metodes. Mērķis nav aizstāt vienu universālu rādītāju kopu ar citu, bet izmērīt, vai izstrādes sistēma rada uzticamus rezultātus.

Arī šis modelis var būt īslaicīgs

Lietotņu un izpildes ietvaru modelis ir viena atbilde uz pašreizējo MI pamatā veidotas izstrādes posmu. Tas nav jāuzskata par nemainīgu galamērķi.

Vairākas norises varētu atkal mainīt izstrādes darba pamatvienību:

  • aģenti uzņemas atbildību par veselām darbplūsmām;

  • daļa programmatūras kļūst īslaicīga, nevis tiek uzturēta gadiem;

  • lietotāji no lietotņu saskarnēm pāriet uz aģentu vadītu mijiedarbību;

  • pamatmodeļi pārņem vairāk platformu iespēju; un

  • regulējums padara auditējamību un atbildību par galveno izstrādes ierobežojumu.

Tās ir iespējas, nevis droši paredzami iznākumi. Ja tās īstenosies, pat dalījums lietotņu un platformu komandās var izrādīties pārāk šaurs.

Šai nenoteiktībai vislabāk būs gatavas organizācijas, kas pielāgos savu darbības modeli. Tās balstīs darbu skaidros principos, pilnvērtīgā kontekstā, ierobežotā autonomijā un ātrā mācīšanās procesā, nevis fiksētās komandu struktūrās vai nemainīgā rīku izvēlē.

Uzticams progress ir jaunais izcilas izstrādes standarts

MI nemazina izstrādes sistēmu nozīmi. Tas vairo labi veidotu sistēmu vērtību.

Programmatūras radīšanai kļūstot lētākai, priekšrocības iegūst organizācijas, kas pieņem labākus lēmumus, uzkrāj noderīgu kontekstu un darbojas droši. MI pamatā veidota izstrādes prakse nav tikai MI rīku izmantošana. Tā pārkārtojas ap jaunajiem ierobežojumiem: lēmumu kvalitāti, kopīgo kontekstu, ierobežotu autonomiju un ātru mācīšanos.

Tehnoloģiju vadītāji var sākt ar četriem skaidriem lēmumiem:

  1. Kuriem klientu un produktu lēmumiem jāpaliek lietotņu komandu pārziņā?

  2. Kāds konteksts, kontroles un novērtēšanas iespējas jānodrošina kopīgi?

  3. Kur aģenti drīkst rīkoties autonomi, un kur vajag cilvēka apstiprinājumu?

  4. Kuri rādītāji apliecina pārbaudītas atziņas, vērtību klientiem un drošu darbību?

Atbildes uz šiem jautājumiem MI ieviešanas vērtību noteiks vairāk nekā organizācijā ieviesto asistentu skaits.

Autori

Abbie Manning un Saurabh Singh